Viesus laipni uzņēma šī projekta vadītāja un administratore Rasa Birutytē, Jonišķu partnerības priekšsēdētāja Nijolē Valuckienē un finansiste Eluyra Gailiene. Sagatavotās prezentācijas laikā uzzinājām gan par rakstītajiem projektiem un finansējumu laika posmā no 2007. līdz 2013. gadam, gan arī par problēmām. Arī tās viņiem netrūkst un ir līdzīgas kā kandavniekiem, proti, nesakārtoti zemes dokumenti, pieredzējušu projektu rakstītāju trūkums un problēmas ar līdzfinansējumu. Konferencē uzstājās arī pārstāves no „Kandavas Partnerības”: valdes priekšsēdētāja Inta Haferberga un Kandavas Partnerības ELFLA padomes priekšsēdētāja Dace Zvagule. Sagatavotajā prezentācijā viņas uzskatāmi parādīja biedrības „Kandavas Partnerība” paveikto.

Īsa atkāpe par biedrību „Kandavas Partnerība”

Biedrība „Kandavas Partnerība” reģistrēta 2006. gadā, un tā aptver Kandavas novadu ar vietējās nozīmes centriem ( Kandavas pilsētu, Cēri, Matkuli, Valdeķus, Zemīti, Zanti, Vāni), kā arī Pūri, Irlavu un Sēmi no Tukuma novada. Kopējā platība ir 1010,99  km₂ (Jonišķu rajonā – vairāk kā 1143 km₂).  Teritoriju vieno Abavas upe. Biedrība „Kandavas Partnerība” ir vietējo organizāciju – pašvaldību, nevalstisko organizāciju, uzņēmumu un lauku iedzīvotāju apvienība, kas darbojas Kandavas Partnerības teritorijā, lai uzlabotu dzīves kvalitāti cilvēkiem laukos, domājot par ekonomiskiem, sociāliem uzlabojumiem un vides saglabāšanas iespējām. Biedrībai ir izstrādāta sava attīstības stratēģija un kā galvenais mērķis ir tādu projektu piesaiste un īstenošana, kuri stimulē vietējo iedzīvotāju dzīves kvalitātes pieaugumu. Kandavas Partnerības biedri ir piecas pašvaldības iestādes, 14 nevalstiskās organizācijas, septiņi komersanti un deviņas fiziskās personas. Šajā laika posmā ir īstenoti daudzi projekti. No tiem var atzīmēt estrādes ēkas atjaunošanu Irlavā, biedrības „Vānes pagasta bērnu un jauniešu jaunrades kopiena” telpu remontu un aprīkošanu ar biroja tehniku, sporta aktivitāšu atbalstīšanu Pūres, Irlavas un Sēmes pagastos, projekta „Lauku uzņēmēju izglītības pasākumu veicināšana liellopu kopšanā” ietvaros liellopu nagu kopšanas aprīkojuma iegādi un apmācību rīkošanu. Daudzu projektu īstenošana vēl ir procesā.

„Nav mums jūras…Un nevajag”

Ar šādu moto šogad notika pilsētas svētki Žagarē – nelielā pilsētiņā tikai viena kilometra attālumā no Latvijas Republikas robežas. Pilsētiņa šķiet gluži kā izkāpusi no Jēkaba Janševska romāna „Dzimtene” laika: mazas, zemas mājiņas, šauras ieliņas un daudzi ķiršu koki vai ikvienā piemājas dārziņā. Ķiršu kokiem, izrādās, patīk šeit esošais dolomīta slānis. Gides pavadībā izstaigājām gan veco, gan jauno Žagari. Abas šķir tā pati mums pazīstamā Svētes upe. Pilsētas svētki ienesuši zināmu dzīvību ikdienas rutīnā. Pie daudzām mājām redzami putni biedēkļi, arī saistīti ar pilsētas svētkiem. Te nu darbojās iedzīvotāju radošā fantāzija! Pēc slavenās „bļodas”, Raktes pilskalna un eksotiskās katlu un pannu mājas apskates pašā vakarā baudījām retro mūzikas koncertu Žagares muižas terasē. Klausītāju daudz. Šurp sabraukuši un sanākuši gan jauni, gan veci. Interesanti, ka vairums ieradušies ar saviem sēžamajiem. Man tas nekad neienāktu prātā – doties uz koncertu ar savu krēslu!

Baudot svētku gaisotni, reizē apskatījām arī Jonišķu rajona partnerības īstenotos projektus. Viens no tiem – jaunās Žagares katoļu baznīcas remonts un  apkārtnes sakopšana. Projekta realizēšanā daudz pūļu ieguldījis pats mācītājs no  projekta rakstīšanas līdz pat realizācijai.

Ar interesi skatījāmies un baudījām pilsētas svētku ietvaros notiekošo ķiršu festivālu. Tāds pilsētā notiek jau otro gadu pēc kārtas un acīmredzami ir guvis popularitāti. Te viss ir saistīts ar ķiršiem. Sākot no filca piekariņiem ar ķiršogām un beidzot ar paštaisītu ķiršu liķieri un maizes izstrādājumiem ar ķiršiem. Tiesa, manā gan bija „trāpījies”tikai viens ķirsis.

Lai arī pilsētā valda bezdarbs un, kā teica gide, tad Žagarē dzīvo skolotāji, pašvaldību darbinieki, pensionāri un bērni, kuru vecāki strādā ārzemēs, uz svētkiem bija ieradušies salīdzinoši daudz apmeklētāju. Tāpat pilsētā nav pārdodamu namu, jo visi, kas ir gribējuši, tos jau ir pārdevuši vai nopirkuši.

Divas dienas paskrējušas vēja ātrumā. Pēc baudītās lietuviešu viesmīlības dodamies mājās ar jaunām idejām nākamajam darba cēlienam.

Kandavas novada muzeja krājuma glabātāja Ināra Znotiņa

[View with PicLens]